Foto: LETA

"OP Financial Group": Nav domājams, ka Somija vai Baltijas valstis varētu saskarties ar vēl lielākiem ģeopolitiskajiem riskiem.

[24.11.2022]

Somija un Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un pēc kara sākuma Ukrainā daudziem investoriem radās bažas par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz šo reģionu. Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" prezidents un izpilddirektors Timo Ritakallio intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka nedomā, ka Somija vai Baltijas valstis varētu saskarties ar vēl lielākiem ģeopolitiskajiem riskiem, kā tas jau ir noticis.

Tāpat viņš uzsver, ka Somijai pašai ir gan gara robeža ar Krieviju, gan pietiekami daudz krievvalodīgu iedzīvotāju, tādēļ somu investori nebūs tie, kurus tagadējā situācija varētu aizbiedēt no Baltijas valstīm. Pati "OP Financial Group" gan nedomā mainīt savu darbības modeli un Latvijā turpinās strādāt ar lieliem korporatīvajiem klientiem. Intervijā piedalījās arī "OP Corporate Bank" izpilddirektore Katja Keitaanniemi un "OP Corporate Bank" Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

"OP Financial Group" pusgada darbības pārskatā ir teikts, ka Krievijas sāktajam karam Ukrainā tiešas ietekmes uz banku nav. Tomēr gan Somija, gan Baltijas valstis robežojas ar Krieviju, un vai tādēļ var gaidīt ilgtermiņa ietekmi uz šī reģiona ekonomiku?

T.Ritakallio (T.R.): Ja mēs atsaucam atmiņā laiku pirms vairāk nekā 30 gadiem, tad PSRS bija ļoti nopietna Somijas tirdzniecības partnere. Pirms PSRS sabrukuma Somijas eksports uz to veidoja 44%. Deviņdesmitajos gados eksports uz Krieviju dramatiski samazinājās, pirms globālās finanšu krīzes tas veidoja 14%, pēc tās vēlreiz kritās, un pirms kara sākuma Ukrainā Somijas eksporta apjoms uz Krieviju veidoja vien 4%. Tas pats ir noticis, piemēram, ar tūrismu. Divtūkstošajos gados uz Somiju brauca daudz Krievijas tūristu un daudz krievu brauca iepirkties uz Helsinkiem. Tomēr arī šī plūsma būtiski samazinājās gan pēc globālās finanšu krīzes, gan pēc 2014.gada, jo pret eiro kritās rubļa kurss. Tas tikai skaidri ilustrē to, ka Krievijas loma Somijas ekonomikā pēdējo desmitgažu laikā ir samazinājusies būtiski. Tādēļ es arī nedomāju, ka nākotnē mēs varētu sagaidīt vēl kādu ietekmi.

Es neredzu, ka Somija vai Baltijas valstis varētu saskarties ar vēl lielākiem ģeopolitiskajiem riskiem, kā tas jau ir noticis. Tāpat jāuzsver, ka Baltijas valstis ir NATO dalībnieces jau vairākus gadus un Somija NATO pievienojas tagad. Turklāt Somija pēdējās desmitgadēs ir nopietni investējusi savā aizsardzībā un ir gatavojusies šāda veida situācijām. Arī runājot ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, viņi nesaskata ģeopolitisko risku pieaugumu. Piemēram, starptautiskie nekustamā īpašuma investori turpina darboties tāpat kā līdz šim. Protams, ka viņi ņem vērā to, ka Eiropas ekonomika, tostarp Somijā un Baltijas valstīs, nākamā gada laikā ieies recesijas fāzē. Vienlaikus pašlaik mēs domājam, ka recesija būs īsa un viegla.

Tādēļ es vēlreiz uzsvēršu, ka es neredzu ģeopolitisko risku pieaugumu Baltijas valstīs un šajā reģionā Ukrainas kara dēļ.

Vai redzat ekonomikas nozares, kuras šī ģeopolitiskā situācija nopietni ietekmē? Piemēram, Latvijā tas noteikti ir transports un loģistika?

T.R.: Jā, tas noteikti ir transports. Tāpat viss, kas saistīts ar energodrošību un kur liela nozīme ir energocenām. Tās ir energoietilpīgās industrijas. Tomēr situācija nav tik viennozīmīga. Piemēram, Somijā ļoti energoietilpīga nozare ir celulozes un papīra ražošana. Tajā pašā laikā tādam lielam šīs nozares uzņēmumam kā UPM ir arī pašam savi energoražošanas avoti, un ir redzams, ka tas no augstajām energocenām iegūst, un šis uzņēmums nesen paziņoja par rekordlabiem darbības rezultātiem.

Protams, augstākas energocenas nozīmē finansiālus izaicinājumus mājsaimniecībām un virknei uzņēmumu. Tajā pašā laikā Somijā - un vairākās citās Eiropas valstīs ir redzams tas pats - mājsaimniecību uzkrājumi pandēmijas laikā būtiski pieauga, un pašlaik depozītu līmenis bankās ir rekordaugstā līmenī. Arī uzņēmumu pusē - gan lielajiem uzņēmumiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - visumā ir redzami ļoti labi darbības rādītāji.

Katja Keitaanniemi (K.K.): Mēs Somijā esam lielākais kreditētājs korporatīvajā sektorā, un es varu apliecināt, ka situācija pašlaik ir stabila. Ja mēs salīdzinām ar situāciju, kāda bija pirms 10 vai 20 gadiem, uzņēmumiem ir labas bilances, ir spēcīga likviditāte.

Mēs sadarbojamies arī ar starptautiskajiem investoriem un bankām, piemēram, izsniedzot sindicētos kredītus, un es varu apliecināt, ka mēs neredzam citādāku attieksmi vai rīcību no šiem globālajiem spēlētājiem pēc kara sākuma Ukrainā.

T.R.: Es gribētu minēt arī kādu piemēru. Mēs esam ne tikai lielākā Somijas banka, bet OP grupā ietilpst arī lielākais Somijas risku apdrošinātājs "Pohjola", kuram piederēja arī piecas samērā jaunas slimnīcu ēkas. Mēs tās pārdevām lielai ASV nekustamo īpašumu kompānijai jau pēc tam, kad bija sācies karš. Mums par pārsteigumu viņi neuzdeva nevienu papildu jautājumu par riskiem, kas tikai nozīmē, ka viņi nesaskatīja nekādus apgrūtinājumus investīcijām Somijā ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Vai jūs to pašu varat teikt par Baltijas valstīm? Sākoties karam, nācās runāt ar vairāku starptautisko kompāniju pārstāvjiem, kuri diezgan atklāti teica, ka investori tomēr šajā reģionā saskata riskus un drošāk varētu justies par ieguldījumiem Dienvideiropā vai Rietumeiropā.

T.R.: Te laikam ir jāatzīst, ka somi atšķiras no citiem investoriem, kuri ir ieguldījuši Baltijas valstīs, jo mums pašiem ir ļoti gara robeža ar Krieviju un tā tas ir jau vairāk nekā 100 gadus. Mums ir aptuveni 80 000 krievu, kuri pastāvīgi dzīvo Somijā. Tādēļ mums ir vieglāk saprast to, kas notiek. Taču, ja tu dzīvo ļoti tālu un gūsti tikai ļoti vispārīgu priekšstatu no ziņām, tad ir daudz grūtāk izprast notiekošo. Tas ir tieši tāpat kā ar notikumiem, kuri risinās ļoti tālu no mūsu reģiona - nezinot situāciju, var izdarīt ļoti maldīgus secinājumus.

Jūs jau pieminējāt, ka ir gaidāma recesija, to visu pavada augsta inflācija un striktāka centrālo banku politika. Ko tas viss nozīmēs banku biznesam?

T.R.: Situācija, kad bija nulles vai negatīvas procentu likmes, ir bijusi smaga, un īpaši smaga tā bija universālajām bankām. Tagad procentu likmes, teiksim tā, ir normālākas - "Euribor" gada likme ir ap 2,5% -, un tā ir laba ziņa bankām. Arī banku klientiem - vai tās būtu mājsaimniecības vai korporatīvie klienti - šāds procentu likmju līmenis problēmas nerada, un mēs neredzam sarežģījumus ar kredītu atmaksu. Vienlaikus, ja procenta likmju līmenis palielināsies būtiski, tas var kļūt izaicinoši, it īpaši tiem klientiem, kuriem ir daudz kredītu.

Vai ir risks, ka, turpinoties procenta likmju kāpumam, var sekot uzņēmumu bankroti, privātpersonas pārstās ņemt kredītus?

T.R.: Protams, ka procentu likmju kāpums un recesija ekonomikā nozīmēs, ka pieprasījums pēc kredītiem, pēc investīciju pakalpojumiem samazināsies. Tomēr nav domājams, ka tas būs dramatiski liels apjoms. Tāpat man ir jāsaka, ka mēs ļoti rūpīgi sekojam tam, kas notiek, un Somijā mēs bankrotu skaita pieaugumu neredzam.

Elmārs Prikšāns (E.P.): Ja mēs lūkojamies uz Latvijas tirgu, tad kopumā tas ir diezgan konservatīvs un banku sektors ir piesaistījis vairāk depozītu nekā izsniedzis kredītus. Tas nozīmē, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi ir bijuši salīdzinoši konservatīvi, uzņemoties jaunas saistības. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumu bilances ir spēcīgākas un mēs neredzam to, ka varētu sekot tūlītēja negatīva ietekme. It īpaši tas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem Latvijas tirgū strādā mūsu banka.

T.R.: Te tiešām ir jāpiebilst, ka Somijā OP grupa strādā visos tirgus segmentos, bet Baltijas valstīs mēs esam koncentrējušies uz lielajiem uzņēmumiem un lielākajiem uzņēmumiem mazo un vidējo uzņēmumu grupā. Tā ir mūsu niša, kurā mēs Latvijas tirgū strādājam jau 10 gadus.

K.K.: Es piebildīšu, ka daudzi uzņēmumi šogad ir ziņojuši par ļoti labiem darbības rezultātiem. Ja gaidāmā recesija būs īsa un viegla, kā tas šobrīd tiek prognozēts, tad tā nerada lielas bažas. Vienlaikus ģeopolitiskie riski ir daudz nopietnāki nekā, piemēram, pirms gadiem pieciem, tādēļ redzēsim, kā situācija attīstās. Tomēr kopumā ekonomiskā situācija pašlaik nav jāvērtē kā ļoti draudīga.

Vai jūs redzat atšķirības Baltijas valstīs? Piemēram, inflācija pašlaik ir augsta visā Eiropā, tomēr Baltijas valstīs tā ir daudz augstāka nekā virknē citu valstu.

T.R.: Protams, ir atšķirības, kuras Baltijas valstīs ir redzamas. Arī Somijā inflācija ir augsta - 8%, bet tā ir zemāka nekā vidēji Eiropā un daudz zemāka nekā Baltijas valstīs. Iemesli ir vairāki - tās ir enerģijas cenas, pārtikas cenas un ar atalgojumu saistītā inflācija. Vienlaikus mūsu prognozes liecina, ka inflācija ir ļoti tuvu savam augstākajam punktam un nākamgad jau gada pirmajā pusē tā samazināsies. Vienlaikus ir skaidrs, ka inflācija neatgriezīsies kādreizējā līmenī un eirozonā var prognozēt aptuveni 4% inflāciju.

E.P.: Baltijas valstu atšķirības ir saistītas ar to, ka šeit inflācija vairāk ir saistīta ar enerģijas un pārtikas cenām, un tieši tās pašlaik ir galvenie inflācijas dzinējspēki. No otras puses ir jāuzsver, ka Baltijas valstīs pašlaik ir vērojama pilna nodarbinātība un darba tirgus ir diezgan sakarsis. Iedzīvotājiem šādos apstākļos ar augošām cenām ir vieglāk tikt galā nekā valstīs, kurās valda bezdarbs.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi kārtējo lēmumu par bāzes procentu likmju palielināšanu. Ko tas nozīmēs bankām?

T.R.: Pašlaik noguldījumu diennakts likme ir palielināta līdz 1,5%. Mūsu prognoze ir, ka likmju palielināšana turpināsies un šo likmi palielinās līdz 2,5%. Ja mēs lūkojamies uz "Euribor" likmi, tad 12 mēnešu "Euribor" nākamgad varētu svārstīties ap 3%. Līdz ar to "Euribor" likme varētu būt tuvu ECB bāzes likmēm, kas liecina, ka tirgus jau ir ierēķinājis to, ka ECB politika kļūs stingrāka, un likmju kāpums jau ir redzams.

Ko tas nozīmē banku sektoram? Te ir jāatceras, ka bankām ir jāveic noguldījumi centrālajā bankā likviditātes nodrošināšanai un iepriekš procentu likmes bija negatīvas. Vasarā tās jau bija nulles līmenī un tagad sāk augt. Tā ir laba ziņa, ja mēs lūkojamies uz banku pelnītspēju. Tajā pašā laikā centrālās bankas politika kļūst stingrāka un bankām vairs nav pieejams tik daudz likviditātes platformu kā kādreiz.

Vai, jūsuprāt, ECB īstenotie pasākumi palīdzēs sasniegt deklarētos mērķus par inflācijas mazināšanu?

T.R.: Tas ir ļoti svarīgi, ka ECB lielu uzsvaru liek uz inflācijas mazināšanu. Protams, ka nākamgad inflācija būs augstāka nekā ilgtermiņa mērķis - 2%, bet ir svarīgi, ka visi šie pasākumi tiek īstenoti. Turklāt es gribu uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir tas, ka centrālās bankas ir neatkarīgas savos lēmumos, jo arī Somijā ir politiķu diskusijas, kurās ir redzams, ka politiķi ļoti labprāt gribētu diktēt, ko centrālajām bankām darīt. Tā nav laba doma!

Tas laikam ir kopīgs politiķiem visās valstīs.

T.R.: Protams, ka centrālās bankas politika rada risku, ka ekonomikas recesijas periods būs dziļāks un/vai ilgāks. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka šī politika ir mērķēta uz inflācijas mazināšanu.

Kā nākamā gada laikā varētu mainīties banku depozīta likmes?

E.P.: Korporatīvās depozītu likmes noteikti sekos tam, kas notiks ar bāzes likmēm. Šis, protams, ir ļoti interesants laiks, jo vēl pirms dažiem mēnešiem bāzes likmes bija negatīvas. Vienlaikus likmes, protams, būs atkarīgas no tā, cik liels būs pieprasījums pēc depozītiem. Nākotnes likmes pašlaik prognozēt ir ļoti grūti, bet tās noteikti būs pozitīvas un bankas par depozītiem jau ir sākušas maksāt un maksās arī turpmāk, tāpat, kā tas ir bijis senāk.

T.R.: Ļoti svarīgi ir arī tas, ka finanšu tirgos ir skaidri redzams, ka resursi tajos pašlaik ir daudz dārgāki nekā pirms zināma laika. Arī tas banku acīs depozītus atkal padara daudz interesantākus un var veicināt depozītu procenta likmju kāpumu.

Kā ar kredītiem, jo tagad tomēr daudzi jau bija pieraduši pie zemām kredītu likmēm, kuras arī tagad aug? Vai tas nevar izraisīt to, ka daudzi ilgāk domās, vai viņiem kredīts ir vajadzīgs?

T.R.: Jā, tam var būt negatīvs iespaids uz pieprasījumu pēc kredītiem un uzņēmumi var būt mazāk aktīvi investīciju veikšanā. Vienlaikus es atgādināšu, ka tagadējās kredītu procentu likmes joprojām ir ļoti mērenas, ja mēs salīdzinām ar to vēsturiskajiem līmeņiem.

K.K.: Turklāt ir jāatceras, ka daudzu uzņēmumu investīciju projekti ir ilgtermiņa, un, ja atskaites periods ir pat vairāki gadu desmiti, tad šodienas situācija nav būtiskākais, vērtējot ieguldījumu nepieciešamību. Vienlaikus, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu segmentā tiešām ir redzams, ka pašlaik ļoti tiek apsvērts, vai šis ir pareizais mirklis investīciju veikšanai.

Kādēļ "OP Financial Group" nevēlas paplašināt savu biznesu Latvijā?

T.R.: Kopumā mēs esam ļoti apmierināti ar attīstību šeit un mēs arī nākotnē gribam koncentrēties uz lielo uzņēmumu sektoru. Mums nav nodoma izvērst savu darbību, piemēram, privātpersonu apkalpošanas jomā. Latvijā ir spēcīga konkurence universālo banku jomā ar trīs četriem lieliem spēlētājiem, tādēļ no mūsu viedokļa tas nav sektors, kurā būtu viegli ieiet. Savukārt, kas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tad tā ir ļoti svarīga mūsu darbības joma Somijā, un daži no mūsu klientiem strādā arī Latvijā, kā arī mēs esam piesaistījuši vietējos klientus. Tādēļ tā ir mūsu darbības niša, kur mēs esam konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. OP ir ļoti augsti kredītreitingi, tādēļ mēs spējam piesaistīt finansējumu finanšu tirgos uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā daudzas citas bankas un spējam būt ļoti labi partneri lielajiem uzņēmumiem.

Tādēļ mēs turpināsim tāpat kā līdz šim, vienlaikus palielinot savu tirgus daļu gadu no gada.

Vai jūs gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs redzat perspektīvas sadarbībā arī ar mazo un vidējo uzņēmumu sektoru?

E.P.: Mēs tiešām līdz šim vairāk esam koncentrējušies uz lielajiem uzņēmumiem, bet nākotnē nav izslēgts, ka mēs pievērsīsimies arī citiem segmentiem. Te gan jāatgādina, ka Latvijā mēs sniedzam arī līzinga pakalpojumus un tos plaši izmanto arī mazie un vidējie uzņēmumi, no kuriem īpaši ir jāpiemin lauksaimnieki.

T.R.: Lai labāk saprastu mūsu struktūru, man ir jāmin, ka "OP Financial Group" līdzīpašnieki ir 2,1 miljons somu un mēs sniedzam ļoti plaša spektra finanšu pakalpojumus. Savukārt grupā ietilpstošā banka "OP Corporate Bank", kuru vada Katja un kuras filiāles darbojas Baltijas valstīs, specializējas tieši lielo un vidējo klientu apkalpošanā, kā arī sadarbībā ar institucionālajiem investoriem.

Kā jūs pašlaik raksturotu situāciju Baltijas valstīs?

T.R.: Ja mēs lūkojamies uz uzņēmējdarbību, tad struktūra ir atšķirīga. Piemēram, Lietuvas ekonomikā lielāka loma ir transportam un loģistikai, Latvijā ir citas industrijas, uz kurām ir lielāks fokuss. Igaunijā ir spēcīgi attīstījusies jaunuzņēmumu un IT industrijas kultūra. Taču galvenie ekonomikas attīstības rādītāji - piemēram, IKP pieaugums -, ir diezgan līdzīgi. Tas pats attiecas uz ekonomikas prognozēm nākamajiem gadiem.

K.K.: Es gribētu piebilst, ka pašlaik mēs Latvijā sagaidītu vairāk investīciju zaļās enerģijas sektorā, jo šajā ziņā Lietuva un Igaunija ir nedaudz priekšā.

E.P.: Protams, ka Baltijas tirgiem katram ir savas stiprās puses, bet Timo ir taisnība tajā, ka, ja jūs skatāties no augšas, tad Baltijas valstu attīstība ir salīdzinoši vienāda. Baltijas valstu unikalitāte ir tajā, ka jums vienmēr ir līdzbiedri, ar kuriem sevi salīdzināt un ar kuriem sacensties. Tas visu laiku notur formā. Mēs paši šo faktoru bieži vien nenovērtējam, bet tas tiešām ir izaugsmi veicinošs.

Cik liels pieprasījums pašlaik ir pēc finansējuma enerģijas projektiem?

E.P.: Pieprasījums pašlaik aug. Viens iemesls ir augošās enerģijas cenas, kuru dēļ gluži vienkārši uzņēmumiem ir jātērē vairāk līdzekļu energoresursu iegādēm, bet tas ir uzskatāms par īstermiņa pieprasījumu. Savukārt otrs iemesls ir ilgtermiņa, un mēs redzam arvien augošu interesi par enerģijas ražošanu no vietējiem resursiem, priekšroku dodot zaļajai enerģijai.

Kas attiecas tieši uz atjaunojamiem energoresursiem, tad tā ir tiesa - Latvijas tirgus pēdējo gadu laikā šajā jomā ir attīstījies salīdzinoši lēni. Taču tagad ir redzams, ka attīstība notiek daudz straujāk un ir daudz investīciju projektu.

K.K.: Ja mēs lūkojamies kopumā uz zaļajiem projektiem, tad pašlaik to finansējuma apjoms aug būtiski. Tas ir vilciens, kurš pašlaik traucas uz priekšu ļoti ātri. Turklāt viena lieta ir klientu pieprasījums pēc šāda finansējuma, otra - šai jomai ļoti nopietni ir pievērsušies arī regulatori un dažādu prasību kļūs arvien vairāk. Arī investoriem šis ir kļuvis par ļoti svarīgu jautājumu. Astoņi no desmit investoriem vēlas, lai viņu portfeļos būtu ieguldījumi ilgtspējas un zaļā kursa projektos.

Kā pašlaik sokas ar zaļās enerģijas projektu izvērtēšanu bankās, jo salīdzinoši bieži tos īsteno jauni uzņēmumi un nereti ir grūti izvērtēt, cik tie būs sekmīgi ilgtermiņā?

T.R.: Arī šajā jomā ir dažādi segmenti. Piemēram, šādas investīcijas veic arī lielas un visiem labi zināmas energokompānijas, un viņu kredītrisks nav lielāks kā citu projektu īstenošanā. Taču jā, šajā jomā darbojas arī jaunuzņēmumi, un bankām to izvērtēšana ir diezgan smags jautājums, jo risks, finansējot ļoti jaunus uzņēmumus, vienmēr ir augstāks. Vienlaikus es atgādināšu, ka mūsu fokuss ir lielie uzņēmumi, tādēļ mēs pārsvarā finansējam energokompānijas, kuras ražošanā vēlas kļūt zaļākas, kā arī uzņēmumus, kuri vēlas uzlabot savas darbības ilgtspēju. Pārsvarā mēs pašlaik runājam par vēja un saules enerģijas projektiem.

K.K.: Bankai jebkurā gadījumā ļoti svarīgs kritērijs ir uzņēmuma esošā naudas plūsma. Ja tādas nav, tad izvērtēšana ir ļoti sarežģīta.

E.P.: Mēs esam finansējuši pēdējo lielāko vēja parka projektu Tārgalē, tādēļ es varu apliecināt, ka mēs nopietni raugāmies uz zaļās enerģijas projektiem.

Pirms vairākiem gadiem notika tā saucamais Latvijas finanšu sistēmas kapitālais remonts. Kā jūsu skatījumā Latvijas finanšu tirgus kopš tā laika ir mainījies? Vai problēmas, kuras vēsturiski ir bijušas šajā sektorā, tagad ir pagātne?

T.R.: Ir redzams, ka depozītu apjoms no ES neietilpstošām valstīm ir samazinājies dramatiski. Normatīvo aktu un tirgus regulatora prasības šajā jomā ir laba ziņa.

Tomēr man ir jāsaka, ka mēs pašlaik strādājam četrās valstīs - Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā - un mēs vēlētos redzēt lielāku sadarbību starp tirgus uzraudzības institūcijām. Kopumā pamatdarbības nosacījumi šajās valstīs ir līdzīgi, tomēr no mūsu kā bankas viedokļa daudz vieglāk būtu strādāt, ja tirgus uzraugi savā starpā vairāk sadarbotos un harmonizētu prasības tirgus dalībniekiem.

E.P.: Mēs arī zinām, ka sarunas starp tirgus uzraugiem notiek, un ļoti to atbalstām.